Interneta tirdzniecības tendences bioekonomikas sektoros ES, Baltijas valstīs un Latvijā

Digitalizācija un COVID-19. Kādas izmaiņas varam novērot pēdējā gada laikā interneta tirdzniecībā bioekonomikas sektoros Eiropas Savienībā, Baltijas valstīs un Latvijā?

Neapšaubāmi pēdējie nu jau vairāk kā gada laikā ieviestie COVID-19 ierobežojumi ir ietekmējuši daudzus mūsu dzīves aspektus. Kā tie ir ietekmējuši Eiropas, Baltijas un Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus? Un kāda tam ir ietekme uz bioekonomikas sektoru Eiropā un t.sk. Latvijā?

Atbilstoši Digitālās Ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) 2020.gada ziņojumam, kas balstīts uz 2019.gada datiem, tātad, pirms pandēmijas ierobežojumu ieviešanas. 2019.gadā tikai 10% no interneta lietotājiem Latvijā pārdeva preces internetā, kas ir daudz zemāks rādītājs kā Eiropas Savienības (ES) vidējais – 23%.

Kādas izmaiņas ir nesis 2020.gads, kas lielākajai daļai uzņēmumu pasaulē ir licis pārskatīt savus biznesa modeļus un intensificēt digitalizācijas rīku izmantošanu sava uzņēmuma ikdienā?

Analizējot EUROSTAT datus, var secināt, ka kopumā 2020.gadā ES vidēji ir tikai nedaudz palielinājies uzņēmumu skaits, kas pārdod preces internetā – no 20% 2019.gadā uz 21% 2020.gadā, interesanti, ka valstīts, ar attīstītu interneta tirdzniecību novērojams pat uzņēmumu skaita samazinājums, piemēram Somijā un Beļģijā, savukārt valstīs, kuras iepriekš ir bijušas digitalizācijas rādītāju saraksta apakšdaļā, piemēram, Rumānija un Slovākija, uzņēmumu skaits, kas tirgo preces internetā ir ievērojami palielinājies.

Lai gan kopumā uzņēmumu skaits, kas nodarbojas ar e-komerciju ir palielinājies nedaudz, cilvēku skaits, kas iegādājās preces internetā ir palielinājies ievērojami, salīdzinot 2019.gada datus ar 2020.gada datiem. Lielākais pieaugums novērojams Čehijā – par 16%, Ungārijā – par 14% un Horvātijā – par 11%. Visas šīs valstis bija zem ES-27 vidējā rādītāja 2019.gadā. Tomēr Baltijas valstīs interneta tirdzniecības popularitātes pieaugums ir salīdzinoši mērens – par 4% Lietuvā un Latvijā un tikai par 1% Igaunijā. Jāpiebilst, ka Igaunijā jau 2019.gadā preču iegādes aktivitāte internetā bija daudz aukstāka kā ES vidējais rādītājs un tā bija 56%, attiecīgi palielinoties uz 57% 2020.gadā.

2020.gadā aktīvākie pircēji internetā bija Dānijā (79%), Nīderlandē (77%), Vācijā (75%) un Zviedrijā (73%), savukārt viszemākā patērētāju aktivitāte pirkumiem internetā  joprojām novērojama Rumānijā (22%) un Bulgārijā (16%).

Pirkumi internetā, % no pircējiem, kas iegādājušies preces internetā pēdējo 3 mēnešu laikā, ES-27 valstis, 2019.-2020. gadā

Datu avots: https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/ISOC_EC_IB20$DEFAULTVIEW/default/table

Apskatot, cik daudz naudas patērētāji ir iztērējuši interneta pirkumiem Baltijas valstīs un vidēji ES 2020.gadā, redzams, ka vidēji, gandrīz puse (46%) Eiropiešu trīs mēnešu periodā interneta pirkumiem iztērē 100-499 eiro. 12% iztērē mazāk kā 50 eiro un līdz ar to ir mazāk aktīvi interneta vidē, bet 11% iztērē no 500-999 eiro. 7% iztērē vairāk kā 1000 eiro. Ja aplūkojam Baltijas valstu statistiku, redzams, ka Igaunijā patēriņa tendences ir līdzīgas kā ES vidējie rādītāji, lielākā atšķirība ir cilvēku skaits, kas iztērē vairāk kā 1000 eiro  – tas ir par 5% augstāks kā vidēji ES. Latvijā vienādi sadalās pircēju grupas, kas iztērē mazāk kā 50 eiro un tie pircēji, kas iztērē no 100-499 eiro trīs mēnešu periodā. Tikai 5% iztērē vairāk kā 500 eiro un 2% – vairāk kā 100 eiro. Līdzīgi rādītāji ir arī Lietuvā, zīmīgākā atšķirība ir lielāka pircēju grupa, kas iztērē no 100-499 eiro (40%), norādot uz augstāku iepirkšanās aktivitāti internetā. Kopumā var secināt, ka Latvijas pircēji ir viskonservatīvākie interneta vidē, salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm; tie iztērē mazāku naudas daļu interneta pirkumiem kā vidēji ES un Igaunijā, liela daļa pircēju izdara nelielus pirkumus. 2020.gada laikā Latvijā varēja vērot strauju e-komercijas piedāvājuma paplašinājumu, t.sk. tādām preču grupām kā pārtika un pasūtījumi no ēdināšanas iestādēm, un iegādes nosacījumu uzlabošanos (piegādes iespējas Latvijas reģionos, ērta preču atgriešanas, ātra un lēta piegāde), kas visticamāk turpmākajos gados veicinās tieši pircēju grupas, kas internetā iztērē no 100-499 eiro palielināšanos. 

Iztērētā nauda pirkumiem internetā, % no pircējiem, kas iegādājušies preces internetā pēdējo 3 mēnešu laikā, ES-27, Igaunija, Latvija un Lietuva, 2020.gadā

Datu avots: Eurostat: https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/ISOC_EC_IBM__custom_663438/default/table

Detalizēts apskats par digitalizācijas tendencēm COVID-19 laikā pieejams šeit >>>