DESI indekss: IT profesionāļi neizpratnē – neprotam lietot vai neprotam pierādīt?

Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Andis Āriņš, komentējot Eiropas Komisijas publicēto 2020. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) vērtējumu (tajā Latvija ierindojas vien 18. vietā ES, turklāt zemāk nekā vidēji ES) norāda uz diviem galvenajiem jautājumiem – vai nu patiešām neprotam lietot IT risinājumus, vai arī vienkārši nemākam pierādīt savas IT prasmes neitrāliem vērtētājiem: “Protams, mēs pamatoti lepojamies ar interneta pārklājumu un ātrumu, taču tas, nenoliedzami, ir tikai tehnisks vērtējums, kamēr DESI parāda arī pašu lietotāju spējas, prasmes un, pats galvenais, iespējas,” norāda LIA izpilddirektors, salīdzinot DESI vērtējumu ar piemēru no ikdienas dzīves: “Tas būtu tāpat kā gadījumā, ja iegādājamies kādu supermodernu mājsaimniecības ierīci, no kuras daudzajām funkcijām protam lietot tikai mazāko daļu vai, sliktākajā gadījumā, vienkārši neprotam un nemācāmies to lietot vispār.”

Uzņēmumu intervēšana Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa veidošanā noslēdzās 31. martā, saskaņā ar CSP datiem, atbildes iesniedza 2661 izvēlētais uzņēmums (94.4%), atbildētāju profils: 20% IT speciālisti, 36% uzņēmumu vadītāji, 44% grāmatveži un finansisti. Privātpersonu intervēšana turpināsies līdz augustam.

Uzņēmumu atbildes pētījumā galvenokārt ietekmē tikai digitālo tehnoloģiju integrāciju savā uzņēmējdarbībā, par kuras lietojumu uzņēmumos grāmatveži un finansisti visdrīzāk nezina.

DESI kopējo punktu skaitu iegūst pēc piecām atsevišķām disciplīnām, summējot katrā saņemto vērtējumu: interneta pieejamība un ātrums, cilvēkresursi, kas iesaistīti nozarē, interneta servisu lietošanas paradumi, digitālo tehnoloģiju integrēšana ikdienā, kā arī publisko digitālo servisu pieejamība. Tikai interneta pakalpojumi un publisko servisu pieejamība Latvijai ir ievērojami augstākā līmenī nekā ES vidēji, kamēr cilvēkresursu apjoms, IT risinājumu lietošanas paradumi un digitālo tehnoloģiju integritāte ir krietni zemāka nekā lielākajai daļai citu ES valstu.

Kas Latvijas uzņēmumiem būtu jāprot vai jāpierāda, lai kvalificētos starp digitālo tehnoloģiju integrācijas līderiem?

1. Lieto uzņēmuma resursu plānošanas IT risinājumus, kas ļauj kopīgot datus starp uzņēmuma struktūrvienībām – piemēram, grāmatvedību, ražošanu, mārketingu u.c.
2. Publicē multimediju saturu internetā vai informāciju sociālos tīklos (ir savs konts Facebook, Instagram u.c.).
3. Analizē “lielos datus”, piemēram, klientu iepirkšanās paradumus.
4. Nomā mākoņskaitļošanas serveru resursus un/vai glabā mākonī kādu no šiem datu apkopojumiem – uzņēmuma datu bāzes, uzskaites sistēmas, klientu pārvaldības sistēmas u.c.
5. Pārdod savas preces un/vai pakalpojumus internetā un šī pārdošana veido vismaz 1% no apgrozījuma. Tiek piešķirti papildu punkti, ja tiešsaistē pārdod ārvalstu klientiem ES.
    

“Latvijas IT profesionāļiem ir pamatotas bažas par rezultātu objektivitāti – 2021. gada pētījumā izvēlēti 2820 dažāda lieluma uzņēmumi no dažādām nozarēm,” skaidro Andis Āriņš, “taču atsevišķas nozares nav iekļautas vispār – tostarp pat tik nozīmīgas digitālo pakalpojumu jomā kā finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, savukārt lai līdzsvarotu mazo uzņēmumu (10-49 darbinieki) administratīvo noslodzi, CSP mazo uzņēmumu iesniegtajiem datiem piemēro pat desmit reižu lielāku “svaru”. Piemēram, ja atbildes uz pētījuma jautājumiem sniedz lielais un mazais uzņēmums, kur lielais saka, ka prot un lieto IT risinājumus, bet mazais uzskata, ka neprot tos lietot, tad “rezultāts” sanāk 10:1 atbildes “nemāk” labā,” mazliet vienkāršoti izskaidro pētījuma būtību LIA izpilddirektors. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka kopējais mūsu “digitālo spēju” novērtējums ir par zemu: “Un tad ir jautājums, vai mēs vienkārši paši vērtējam sevi par zemu, vai arī tiešām Latvijā neprotam lietot IT tehnoloģijas, izstrādāt digitālos piedāvājumus vai vispār izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas,” retoriski jautā Andis Āriņš.

Vērtējot pašu IT nozares speciālistu viedokli, Andis Āriņš uzsver, ka nozares iekšienē vērtējums noteikti ir augstāks: “Mūsu IT uzņēmumi ir spēcīgi un spēj piedāvāt visprogresīvākās tehnoloģijas un risinājumus, ne velti mūsu uzņēmumi bieži apkalpo arī citu ES un pasaules valstu pasūtījumus, izstrādā veidus, kā risināt vienu vai otru problēmu,” saka LIA izpilddirektors, tajā pat laikā DESI vērtējums zvana arī “trauksmes zvanus”: “Protams, šis, manuprāt, nelabvēlīgais nozares vērtējums ir skaļš signāls, ka pārāk maz sabiedrībā veicam izglītojošos un informatīvus pasākumus par IT un digitālo risinājumu iespējām, pārāk vieglprātīgi attiecamies pret cilvēku izglītošanu – ko līdz, piemēram, spožais novērtējums digitālo publisko servisu sadaļā, ja šos servisus nelieto vai nemāk lietot pietiekami liels skaits iedzīvotāju?”

“Jā, kopējais vērtējums Latvijai nav glaimojošs, taču uzņēmumi galvenokārt ietekmē tikai digitālo tehnoloģiju integrāciju savā biznesā, kamēr pārējās “disciplīnas” vairāk saistītas ar iedzīvotājiem, viņu prasmēm, iespējām un interesi par nozari, tostarp – arī cilvēkresursu jomā, jaunu spēcīgu speciālistu ienākšanā, uzņēmumu, valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību ikdienas apritē un viņu spējā saprast un lietderīgi rīkoties ar IT uzņēmumu sniegtajām iespējām,” problemātiku ieskicē LIA izpilddirektors Andis Āriņš.

Eiropas Komisijas uzraudzībā dalībvalstu nacionālās statistikas pārvaldes (Latvijā – Centrālā statistikas pārvalde) šobrīd gatavo ikgadējo t.s. Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) novērtējumu, kas parāda tehnoloģisko katras Eiropas Savienības valsts attīstības līmeni, cilvēku spējas lietot IT risinājumus, kā arī mūsu pašnovērtējumu par prasmēm un nepieciešamību pēc IT risinājumu ienākšanas mūsu dzīvē.

Foto: Karikatūrista Gata Šļūkas situācijas vizualizācija

Informāciju sagatavoja:
Latvijas Interneta asociācija
office@lia.lv, + 371 27706277