Platjoslas internets – veids, kā mazināt reģionālo nevienlīdzību

Ārkārtas stāvoklis ir noslēdzies, un laiks sabiedrībai pāriet uz ierasto ikdienas režīmu. Protams, ņemot vērā valdības noteiktos ierobežojumus. Aizvadītie trīs mēneši mums ir iemācījuši vairākas svarīgas atziņas, kuras ir vērts ņemt vērā, gādājot par ilgtspējīgu Latvijas ekonomisko un sociālo attīstību. Pirmkārt, attālināts darbs un jaunu tehnoloģiju ātra apgūšana ir pa spēkam teju ikvienam no mums. Otrkārt, ja vēlamies nākotnē sekmēt reģionu attīstību, tad būtiski ir attīstīt jaudīga platjoslas interneta pieejamību.

Latvijas interneta infrastruktūra – izturējusi slodzi

Jāuzver, ka Latvijas interneta infrastruktūra ir veiksmīgi izturējusi slodzi, ko radīja ārkārtas stāvoklis. Ja marta sākumā bija novērojams straujš patērētā interneta apjoma pieaugums, tad šobrīd tas tuvojas pirmskrīzes līmenim. Interneta operatoru sniegtā informācija par patēriņa dinamiku ļauj spriest, ka interneta apjoma pieaugums lielā mērā ir saistīts ar attālinātu darbu vai mācībām. To apliecina arī dažādu iedzīvotāju aptauju rezultāti. Tā, piemēram, pētījumu centra SKDS sociologi pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktā pētījumā noskaidrojuši, ka Covid-19 krīzes laikā savus ikdienas darba paradumus mainījis katrs piektais strādājošais, darbojoties daļēji vai pilnībā attālināti.

Otra nozīmīga tendence cīņas ar pandēmiju laikā ir ievērojamais mobilā interneta patēriņa kāpums reģionos, kas skaidrojams ar Rīgas iedzīvotāju pārcelšanos uz vasaras un lauku mājām, lai droši pavadītu ārkārtas situācijas laiku. Atziņa, ka ir iespējams strādāt attālināti no teju jebkuras vietas Latvijā, ir vērtīga, lai nākotnē domātu par līdzsvarotu reģionālo attīstību – jo vairāk iedzīvotāju apjautīs, ka ir iespējams pilnvērtīgi strādāt un dzīvot ārpus Rīgas, jo lielākas iespējas ir izlīdzināties nevienlīdzībai starp galvaspilsētu un pārējām pašvaldībām. Naivi būtu cerēt, ka šis process būs ātrs, taču priekšrocības, ko sniedz ārpilsētas vide, novērtē arvien vairāk ģimeņu.

Latvijā – liela reģionālā nevienlīdzība

Pētījumi liecina, ka Latvija ir viena no ES valstīm ar lielāko reģionālā nelīdzsvarotību – Rīgā un tās apkārtnē dzīvo 52% no visiem valsts iedzīvotājiem. Ekonomikas ziņā Latvija atšķiras vēl vairāk – ap 70-80% uzņēmējdarbības koncentrējas Rīgā un ap to apmēram 50 km rādiusā. Lielā mērā atšķirības reģionos raksturo CSP dati par interneta lietošanas paradumiem. Tie liecina, ka 2019. gadā visvairāk platjoslas internetu lietoja Rīgas reģionā (87,2 %), bet vismazāk Latgalē – 76%. Protams, ka daudzviet ir pieejams mobilais internets, taču darbam ir piemērotāks daudz stabilākais un ātrākais platjoslas internets. Jāuzsver, ka platjoslas tīkla izveidošana visā valsts teritorijā ļaus būtiski paaugstināt arī mobilo tīklu pārklājumu, jo 4G mobilo sakaru augstā kvalitātē tiek nodrošināta ar optisko tīklu, kam tiek pieslēgti mobilo sakaru raidītāji.

Interneta pieslēgums sekmē reģionālo attīstību

Valsts ekonomisko pētījumu programmu INTERFRAME-LV un EKOSOC-LV rezultāti apliecina saistību starp iedzīvotāju dzīvesvietu, pieeju globālajam tīmeklim un ekonomisko aktivitāti reģionos – reģionos, kur nav pieejams platjoslas internets, iedzīvotāji nelabprāt uzsāk savu uzņēmējdarbību, bet tās vietā cenšas rast darbu tuvākajās lielajās pilsētās, Rīgā vai pat ārpus Latvijas. Tādējādi, lai sekmētu reģionālu attīstību, ir jādomā par IKT risinājumu pieejamību – jāpanāk, lai iespējas būtu vienlīdzīgas gan pilsētās, gan ārpus tām.

Ārkārtas stāvoklis ir krietni vien pavirzījis uz priekšu digitālo transformāciju – daudzi uzņēmumi ir bijuši spiesti pielāgoties jaunajiem apstākļiem, gan organizējot attālinātu darbu, gan uzsākot pārdošanu internetā. Šis laiks ir parādījis, cik liela nozīme šādos brīžos ir katra cilvēka digitālajām prasmēm – tas ir izšķirošais faktors, lai ātri piemērotos darbam jaunos apstākļos, kādi radās ārkārtas stāvokļa laikā. Lai turpinātu digitālās transformācijas procesu, ir svarīgi rūpēties par digitālo prasmju pilnveidošanu, jo īpaši organizējot prasmju pilnveidošanu gan klātienē, gan attālināti pieaugušajiem.

Nobeigumā jāuzsver, ka ātrs un pieejams platjoslas internets reģionos ir tikpat svarīgs kā labs ceļš. Līdzīgi ir ar interneta pieslēgumu – uzņēmējiem un iedzīvotājiem tas ir priekšnoteikums, lai jebkurš valsts iedzīvotājs ar interneta palīdzību varētu nodrošināt sev tikpat augstu konkurētspēju darba tirgū un uzņēmējdarbībā, kā tas iespējams ekonomiski aktīvajos reģionos.

Ina Gudele,
Latvijas Interneta asociācijas valdes priekšsēdētāja